Runājot par rūpnieciski izgatavotām koka mājām - gan karkasa, gan frēzbaļķu - ziema var kļūt pat par stratēģisku priekšrocību. Iemesls ir vienkāršs - māja top rūpnīcā, nevis būvlaukumā. Lielākā daļa darba notiek kontrolētā iekštelpu vidē vēl pirms konstrukcijas elementi nonāk objektā.

Kad precīzi izgatavotie sienu paneļi vai frēzbaļķu elementi tiek piegādāti objektā, montāža norit raiti - ēka igūst mājas veidolu un kļūst par pabeigtu, laikapstākļu noturīgu māju dažu dienu, nevis mēnešu laikā. Līdz ar to ziemas apstākļi var ietekmēt transportēšanu un montāžas loģistiku, taču tie neietekmē pašas konstrukcijas ražošanas procesu.

Savukārt laikapstākļu ietekme uz koka konstrukciju montāžas procesu ziemā ir labvēlīgākā nekā gada siltajā laikā, jo ziemā ir zemāks apkārtējās vides mitrums - auksts gaiss satur maz ūdens tvaika. Tas nozīmē, ka koksne montāžas laikā uzņem mazāk mitruma un tas, savukārt, samazina ģeometrijas deformācijas iespējamību un virsmu vizuālo defektu rašanos.

Tātad ziemā ir pilnībā iespējams veikt galvenos būvniecības posmus - uzstādīt sienas, izbūvēt jumtu, montēt logus un durvis. Salīdzinot ar citām būvniecības metodēm, koka būvniecība ir viena no retajām, ko iespējams droši turpināt arī ziemas mēnešos. Betona un mūra ēkas ir daudz jutīgākas pret zemām temperatūrām. Savukārt ja koka mājas konstrukciju tālredzīgi ir izdevies uzbūvēt ziemā, tad, iestājoties pavasarim, māja jau ir gatava, un var uzsākt gan interjera, gan fasādes apdares darbus, kuru veikšanai nepieciešami siltāki laikapstākļi.

Vēlamies ar jums dalīties ar reālu būvniecības piemēru no šīs ziemas. Viesojāmies topošas privātmājas būvlaukumā, kad ārā bija -16 C. Pēc viesošanās ievērojām kādu ļoti zīmīgu faktu: apskatot uz frēzbaļķu brusām esošo marķējuma datumu, kas ir to ražošanas datums rūpnīcā, un fotogrāfiju tapšanas datumu, redzams, ka starp abiem datumiem ir tikai pāris dienu atšķirība! Bija nepieciešamas tikai divas dienas, lai svaigi saražotie frēzbaļķi no rūpnīcas pārtaptu pilnībā samontētā konstrukcijā objektā.

Ir arī darbi, ko ziemas periodā nav tik viegli paveikt. Tehniski jutīgākais posms ziemas būvniecībā ir pamatu izbūve. Betons nepanes sasalšanas temperatūru un, ja ūdens svaigi ielietā betonā sasalst, tas var samazināt tā stiprību un ilgmūžību. Lai šādus riskus novērstu, nepieciešams veikt papildu aktivitātes: paaugstināt maisījuma temperatūru, veikt termiskās aizsardzības pasākumus, pārklājot termo segas vai pagaidu pārsegumus, un dažkārt pat veikt sasalušas grunts atkausēšanu. To visu ir iespējams īstenot, taču tas prasa papildu izmaksas, lielāku piesardzību un organizēšanu. Tāpēc, ja pamati ir izbūvēti vēl pirms ziemas iestāšanās, aukstie mēneši var kļūt par ideālu laiku koka konstrukcijas montāžai.

Ziemai ir arī savi praktiski ieguvumi - tā nav aktīvākā būvniecības sezona. Lielākā daļa cilvēku plāno sākt būvēt pavasarī vai vasarā, tādēļ ziemā ražotnes grafiki ir elastīgāki, gaidīšanas rindas īsākas, būvniecības komandas un profesionāļi pieejamāki un ražošanas plānus var vieglāk pielāgot. Vēl viens patīkams ziemas bonuss - sasalis būvlaukums bieži vien ir tīrāks un vieglāk pārvaldāms. Nav dubļu, tas ir sauss, un sasalusi zeme nodrošina mazākus augsnes bojājumus, kā arī smagajai tehnikai ir vienkāršāka piekļuve.

Dažkārt klientiem rodas jautājums, vai ziemas būvniecība ir dārgāka? Rūpnieciski ražotām koka mājām - nē. Ražošanas process rūpnīcā notiek tieši tāpat kā vasarā. Transportēšana ziemā nereti ir pat vienkāršāka un arī montāža līdz ar to var noritēt raitāk.

Noslēgumā vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka būvniecība ziemā var būt metodiska un pārdomāta pieeja. Ar rūpīgu plānošanu, izbūvētiem pamatiem un pieredzējušu komandu rūpnieciski ražotas koka mājas būvniecība ziemā ir droša, efektīva un stratēģiski gudra izvēle. Un, kamēr apkārtējā ainava ziemā var būt klusuma un miera apņemta, rūpnīcā un būvlaukumā darbs turpinās - mierīgi, precīzi un nepārtraukti.